Par Intaru Busuli

Intars Busulis šobrīd ir viens no populārākajiem un pieprasītākajiem mūziķiem. Pirmo reizi par Busuli Latvijā plašāka publika uzzināja no tiem laikiem, kad pastāvēja grupa Caffe. Tas gan jau pirms diezgan ilga laika. Busulim patiesībā ir diezgan daudz sasniegumu arī dažādos starptautiskos konkursos, piemēram, uzvara Jaunajā Vilnī, kā arī dalība Eirovīzijas dziesmu konkursā. Busulis nāk no Talsiem, kā arī studējot Ventspils Mūzikas koledžā viņš apguva prasmi spēlēt trombonu. Trombonu mēs arī šobrīd ik pa laikam redzam viņa rokās – it īpaši koncertu laikā. Patiesībā Busuļa slava pieaug ar katru gadu. Arī viņa atbalstītāju pulks kļūst lielāks – ne tikai Latvijā, bet arī citur, piemēram, Krievijā. Viņš ik pa laikam dodas koncertēt uz Krieviju, kā arī tur piedalās dažādos šovos, piemēram, šovā Balss (The Voice) viņš guva diezgan lielus panākumus. Daudz nesenākā pagātnē, Busulis ir piedalījies Krievijas Izklausies redzēts versijā – arī tur viņam diezgan labi veicās. Patiesībā Intars Busulis, kopš kļuva ļoti populārs pirms pāris gadiem, ir pilnīgi visur – katru dienu radio varam dzirdēt kādu viņa dziesmu, kā arī viņš diezgan bieži parādās dažādos TV raidījumos. Piemēram, viņš ir Latvijas X-Faktora tiesnesis. Pašlaik viņš ir solists projektā Intars Busulis un Abonementa orķestris. Viņš koncertē visai bieži gan Latvijā, gan ārpus tās. Intara Busuļa jaunākais albums “Nākamā pietura” pirmo divu mēnešu laikā pēc tā iznākšanas ieguva Zelta diska statusu – tas nozīmē, ka šis mūzikas disks ticis izpirkts ļoti ātri. Šis albums tika pārdots vairāk nekā 5000 eksemplāros. Tas varbūt neliekas tik ļoti daudz, ja salīdzina ar ārzemju izpildītājiem, taču Latvijas robežās šis skaitlis tomēr ir gana iespaidīgs. Vēl ņemot vērā to, ka šāda veida albumi skaitās jau kā vecā tipa tehnoloģijas un ne visiem pat ir, kur šādus diskus atskaņot. Tāpēc varam tikai iedomāties cik daudz lejuplāžu ir internetā, kā arī skatījumi, piemēram, Youtube mājaslapā. Turklāt, šis pats albums arī ieguva uzvaru divās nominācijās mūzikas ierakstu gada balvā. Šīs nominācijas bija Pop mūzikas albums un Gada albums. Šādos balvu pasākumos ļoti bieži uzvar grupa Prāta Vētra, tāpēc uzvarēt nominācijā Gada albums ir vērā ņemams sasniegums. No šī jaunā albuma viena no labākajām un populārākajām dziesmām ir “Nākamā pietura Depo”. Vēl no salīdzinoši jaunajām dziesmām Busulim ir izdevusies dziesma ar nosaukumu “Miglas rīts”. Šī dziesma ir visai neparasta ar to, ka tā nav tāda tipiskā dziesma, kurai ir pantiņi un piedziedājums. Šī dziesma drīzāk ir kā stāsts no sākuma līdz beigām. Šādām dziesmām patiesībā ir ļoti grūti gūt panākumus, jo klausītājiem vajag tādu piedziedājumu, kuru viegli un labi atcerēties, un lai var dziedāt līdzi. Neskatoties uz to, šī dziesma ir viena no populārākajām un klausītākajām Busuļa dziesmām. Tā kā tā ir ļoti romantiska, tad to bieži vien var dzirdēt kāzās. Busulis ir ļoti daudzveidīgs, un piedalās visur kur – gan rīko pats savus koncertus, gan piedalās dažādos dziedāšanas šovos, gan arī piedalās dažādos koncerta uzvedumos vai mūziklos. Visticamāk viņš ikdienā ir ļoti aizņemts, lai to visu paspētu. Turklāt – kaut kādā brīdī ir jāraksta jaunas dziesmas, kā arī jāvelta laiks ģimenei. Intars Busulis pavisam noteikti ir viens no Latvijas labākajiem un ietekmīgākajiem dziedātājiem.

Mūzikas ietekme uz smadzeņu darbību

Mūzika ir mums visapkārt, to mēs parasti dzirdam katru dienu – vai mājās, vai darbā, veikalā vai autobusā. Diezgan loģiski, ka katram ir arī sava muzikālā gaume, un ne visiem patiks pilnīgi visi mūzikas veidi. Taču mūzika nav tāda vienkārša lieta, kas domāta izklaidei vai atpūtai. Mūzika arī dažādos veidos ietekmē mūsu smadzenes – bieži vien mēs par to pat nenojaušam. Gan jau visi esam ievērojuši, ka dažreiz kāda skaņdarba klausīšanās laikā pilnīgi uzmetas zosāda. Tas notiek tāpēc, ka smadzenēs izdalās liels dopamīna daudzums. Dopamīns cilvēkiem rada labsajūtu, ir saistīts ar motivācijas veidošanu, kā arī atbild par atkarību veidošanos. Principā, klausoties dziesmu, kura uzdzen zosādu, radīs tādu pašu labsajūtas efektu kā kādu aizliegto vielu lietošana. Un mūzikas klausīšanās pavisam noteikti ir labāka izvēle. Ir izpētīts, ka mūzikas klausīšanās laikā aktivizējas tās smadzeņu daļas, kuras atbild par radošumu, kustībām un emociju kontroli. Turklāt, ne tikai mūzikas klausīšanās ietekmē mūsu smadzenes. Arī mūzikas instrumentu spēlēšana ir ļoti noderīga pat tad, ja neplāno kļūt par profesionālu mūziķi. Cilvēkiem, kuri prot spēlēt kādu mūzikas instrumentu, ir daudz biezāka smadzeņu garoza, nekā tiem, kuri mūzikas instrumentus nespēlē. Tas krietni uzlabo cilvēku kognitīvās un analītiskās spējas. Mūzika arī palīdz cilvēkiem ar atmiņu. Var gadīties, ka ar kādu īpašu dzīves brīdi saistās kāds konkrēts skaņdarbs – tas nozīmē, ka to atcerēsies visu laiku. Principā tad, kad atkal klausīsies šo dziesmu, tad veidosies labsajūtas sajūta arī atceroties šo notikumu – mūzika tieši stimulēs atmiņas un pastiprinās sajūtas. Dažreiz arī nemaz neatceramies pašu notikumu, taču dzirdot dziesmu tāpat var rasties labas vai sliktas sajūtas – tas viss ir kaut kur zemapziņā. Ir zinātniski izpētīts arī tas, ka mūzika spēj ietekmēt arī fizisko ķermeni, piemēram, asinsspiedienu, sirdsdarbību vai elpošanu. Ātri un ritmiski skaņdarbi parasti paātrina sirdsdarbību, savukārt lēni skaņdarbi to palēnina. Tāpēc cilvēki bieži vien izmanto mūziku šādam mērķim. Piemēram, lai stresa pilnā brīdī nedaudz nomierinātos var paklausīties kādu lēnu un mierīgu mūziku. Vai arī tieši pretēji – ik pa laikam var redzēt, ka, piemēram, sportisti pirms starta klausās mūziku, un visticamāk tā nav nomierinoša mūzika, lai palēninātu sirdsdarbību. Dziesmas arī var ietekmēt tavu kopējo noskaņu un skatu uz apkārtējo pasauli. Ja ilgstoši klausās jautras un priecīgas dziesmas, tad arī apkārtējā pasaule šķitīs priecīgāka (arī pats būsi labā noskaņojumā). Savukārt lēnās un skumjās dziesmas rada tieši pretēju efektu – tādas klausoties viss var šķist drūmi un var pat ieslīgt tādā kā depresīvā stāvoklī. Kaut gan dziesmām var būt šāds efekts, tas nebūt nenozīmē, ka tad, ja tev ir skumji, tad paklausoties priecīgas dziesmas viss uzreiz mainīsies un tu atkal jutīsies labi. Daudz kas ir atkarīgs arī no situācijas un katra cilvēka, jo, lai arī mūzika mūs ietekmē, tas tomēr nav nekāds brīnumlīdzeklis, kas maģiski spēj atrisināt problēmas. Taču mūzikas klausīšanās neko ļaunu nedara, tāpēc to vienmēr var pamēģināt – varbūt noskaņojums patiešām uzlabojas. Ir arī veikti pētījumi, ka mūzika var ietekmēt augu augšanas ātrumu – tātad mūzika ir spējīga ietekmēt visus dzīvos organismus. Mūzika tomēr rada kaut kādas skaņas vibrācijas, kas cilvēkiem paliek nepamanītas – mēs tikai dzirdam mūziku vai balsi. Lai nu kā, bet bez mūzikas dzīvot būtu patiešām grūti.

Latvijas simtgades Top 100 dziesmas

Visticamāk ļoti daudzi cilvēki ir dzirdējuši par tādu lietu kā simtgades dziesmu top 100. To piemin visai bieži gan TV, gan radio. Taču kas tas tāds īsti ir? Simtgadei tiek rīkoti dažādi pasākumi, kā arī īstenoti vairāki nozīmīgi un interesanti projekti. Katrā ziņā tas ir diezgan izklaidējoši. Tā kā tas it top 100, tad var nojaust, ka tu tiks apkopotas simts labākās latviešu dziesmas. Šāda ideja ir radusies tāpēc, ka dziedāšana latviešu tautai ir ļoti tuva lieta jau kopš seniem laikiem. Dziesma būtībā ir kā vēl viens izteiksmes līdzeklis, kuru var izmantot gan ikdienā, gan arī kādos nozīmīgos brīžos. Ir tomēr jāatzīst, ka pavisam bez mūzikas nevar nu nekādi. Bieži vien latviešus dēvē par dziedātāju tautu. Tā mūs dēvē gan ārzemnieki, gan arī mēs paši tā uzskatām. Un kā gan savādāk – mums ir diezgan daudz labu dziedātāju, komponistu, izpildītāju, mūziķu, kā arī burvīgas dziesmas. Mums ir gan Dziesmu svētki, gan bieži tiek rīkoti dažādi pasākumi saistībā ar mūziku – arī tie paši TV šovi neiztiek bez kādas visiem zināmas dziesmas. Šo simtgades topu ir sācis veidot Radio SWH. Radio ir apkopojis visas latviešu dziesmas laika posmā no 1918. gada līdz pat šim, 2018. gadam. Tā nu ikviens var nobalsot par sev tīkamākajām dziesmām, lai beigās izveidotu šo te simts labāko dziesmu sarakstu. Protams, ka balsojums netiek atstāts vien klausītāju ziņā, dziesmas izvērtē arī profesionāla žūrija, kurā ir dažādi sabiedrībā pazīstami dažādu kultūras jomu pārstāvji. Balsojums par dziesmām ilgs veselu pus gadu. Pēc tam, kad šīs 100 labākās dziesmas būs apkopotas, tās tiks ievietotas speciālā kapsulā, kuru pasniegs valsts prezidentam. Šajā kapsulā atradīsies dziesmu ieraksti, kā arī visu dalībnieku vārdi, kuri būs piedalījušies šajā dziesmu topa veidošanā. Savukārt pēc tam tiek plānots izveidot māksliniecisku instalāciju kādā galvaspilsētas centrālajā vietā, kur cilvēkiem būs viegli iepazīties ar šo 100 labāko dziesmu izlasi. Simtgades dziesmu balsojums gan jau ir beidzies – tas beidzās 15.maijā, tāpēc šobrīd nobalsot vairs nav iespējams. Taču tiem, kuri bija paspējuši nobalsot par dziesmām, būs iespēja redzēt iegravētu savu vārdu šajā monumentā, kuru plāno izveidot 2019. gadā. Žūrijas sastāvā ir tādi cilvēki kā Jānis Šipkēvics, Ivars Godmanis, Dace Melbārde, Jānis Streičs, Jānis Erenštreits, Džemma Skulme, Juris Rubenis, Uldis Dumpis, Vaira Vīķe-Freiberga, Dita Lūriņa, Ints Teterovskis, Ģirts Majors, Renārs Zeltiņš. Uldis Rudaks, Jānis Žilde, Baiba Zūzena, Egons Reiters un citi. Lielākā daļa, protams, ir plaši zināmi visai sabiedrībai. Tā kā šie cilvēki darbojas kultūras jomā (turklāt dažādos kultūras virzienos), tad ir diezgan interesanti, kāda ir bijusi viņu dziesmu izvēle. Arī dziesmu atklāšana notiks visai interesantā veidā, saglabājot intrigu. Pēc balsojuma beigām (kas nu jau ir beidzies), katru nedēļu atklāsies 5 Top 100 dziesmas, protams, sākot ar Topa apakšgalu. Savukārt pilnīgi visas dziesmas tiks atklātas tieši 18. novembrī. Uz šo brīdi ir atklātas aptuveni puse no visām labākajām dziesmām. Protams, katram muzikālā gaume ir atšķirīga, tāpēc daudziem varbūt liksies, ka kāda dziesma šajā sarakstā tomēr trūkst, un bez kādas mierīgi varētu iztikt. Taču šajā 100 dziesmu garajā sarakstā gan jau ikviens var atrast vismaz vienu tādu dziesmu, kura ir sirdij tuva.

Labākie Latvijas estrādes dziedātāji

Latvijā dziedāšana ir ļoti izplatīta un populāra, tāpēc nav nekāds brīnums, ka Latvijā ir diezgan daudz ievērojamu estrādes mākslinieku. Laika gaitā mūzika mainās un arī cilvēku gaume ir nedaudz savādāka, taču nevajag aizmirst arī to labo, kas ir bijis pirms kāda laika. Mūsdienās pat iespējams ne visi jaunieši zina visus šos savulaik tik slavenos izpildītājus. Haralds Sīmanis ir viens no šādiem māksliniekiem. Viņš gan nebija tik populārs kā citi, kā arī ne tik daudziem cilvēkiem patika tāda veida mūzika, taču viņa slavenā dziesma Ezers joprojām ir visai populāra, kā arī tā ir bijusi Mikrofona aptaujas populārāko dziesmu vidū. Ingus Ulmanis ir joprojām zināms un pietiekami populārs dziedātājs. Viņš ir pabijis tādās slavenās grupās kā Jumprava un Lādezers. Viņš gan nav apveltīts ar pašu spēcīgāko vai oriģinālāko balsi starp Latvijas dziedātājiem, bet neskatoties uz to ir pietiekami populārs un iecienīts. Arī Niks Matvejevs ir bijis viens ievērojams mūziķis. Savulaik viņš ir dziedājis slavenajā grupā Sīpoli, taču vēlāk vairāk pazīstams ar savu solo karjeru, kā arī ar īpaši spēcīgo balsi, kura var aizkustināt ikvienu. Un protams, kā gan bez Jāņa Groduma – slavenā Līvu dziedātāja. Protams, viņa balss tembrs bija diezgan specifisks un “roķīgs”, taču daudzas viņa dziedātās dziesmas ir tik labas tieši viņa balss dēļ. Ja kāds cits dzied kādu no šīm dziesmām (piemēram, Dzimtā valoda), tad tas vairs nav gluži tas pats. Vēl viens joprojām populārs un zināms dziedātājs ir Ivo Fomins. Viņš ir populārs nu jau daudzus gadus, arī šobrīd. Vēl viena roka leģenda ir Aivars Brīze. Arī viņš ir viens no grupas Līvi dalībniekiem, tāpat kā Grodums. Kā jau īstenam rokerim, arī viņam ir diezgan spēcīga balss, kura paliek atmiņā vēl ilgi. Uģis Roze ir viens no nedaudz senāku laiku populārajiem māksliniekiem. Viņš savulaik bijis dziedātājs grupā Turaidas roze. Viņš noteikti ir viens no cītīgākajiem dziedātājiem, jo visu mūžu ir turpinājis mācīties un kopt savu talantu – balsi. Viņš ir viens no tiem dziedātājiem, kurš var nodziedāt arī sarežģītākās Imanta Kalniņa dziesmas – un tas jau daudz ko izsaka. Kalniņa dziesmas ne kuram katram ir pa spēkam, bet Uģis Roze ir viens no tiem, kurš to var izdarīt. Un kā tad bez Igo – Ivo Fomina vecākā brāļa. Igo balss ir ļoti spēcīga, atmiņā paliekoša un unikāla – nav otra tāda dziedātāja ar tādu balss tembru. Viņš ir dziedājis tādās grupās kā Līvi un Remix. Protams, daudzi Igo atceras vēl no tiem laikiem, kad viņš dziedāja rokoperā Lāčplēsis. Igo ir populārs arī šobrīd, jo viņa balss ir neaizstājama. Viktors Lapčenoks arī ir dziedātājs, kuru daudzi pazīst vēl joprojām. Viņam ir lieliski izkopta balss un dziedāšanas maniere. Viņš ir viens no tiem dziedātājiem, kurš ir dziedājis Raimonda Paula dziesmas. Agrāk viņš dziedāja duetā ar Noru Bumbieri, taču ir labi zināms arī kā solo izpildītājs. Latviešu estrāde nebūtu iedomājama bez šiem mūziķiem. Protams, ka šeit nav pieminēti visi labākie – tādu Latvijai ir patiešām daudz, taču visi nosauktie ir pietiekami ievērojami un tautā iemīļoti. Varbūt jaunākā paaudze visus šos dziedātājus nezina, taču vajadzētu par viņiem stāstīt, jo agrākos laikos mūzika bija kvalitatīvāka un daudzveidīgāka nekā šobrīd.