Mūzikas ietekme uz smadzeņu darbību

Mūzika ir mums visapkārt, to mēs parasti dzirdam katru dienu – vai mājās, vai darbā, veikalā vai autobusā. Diezgan loģiski, ka katram ir arī sava muzikālā gaume, un ne visiem patiks pilnīgi visi mūzikas veidi. Taču mūzika nav tāda vienkārša lieta, kas domāta izklaidei vai atpūtai. Mūzika arī dažādos veidos ietekmē mūsu smadzenes – bieži vien mēs par to pat nenojaušam. Gan jau visi esam ievērojuši, ka dažreiz kāda skaņdarba klausīšanās laikā pilnīgi uzmetas zosāda. Tas notiek tāpēc, ka smadzenēs izdalās liels dopamīna daudzums. Dopamīns cilvēkiem rada labsajūtu, ir saistīts ar motivācijas veidošanu, kā arī atbild par atkarību veidošanos. Principā, klausoties dziesmu, kura uzdzen zosādu, radīs tādu pašu labsajūtas efektu kā kādu aizliegto vielu lietošana. Un mūzikas klausīšanās pavisam noteikti ir labāka izvēle. Ir izpētīts, ka mūzikas klausīšanās laikā aktivizējas tās smadzeņu daļas, kuras atbild par radošumu, kustībām un emociju kontroli. Turklāt, ne tikai mūzikas klausīšanās ietekmē mūsu smadzenes. Arī mūzikas instrumentu spēlēšana ir ļoti noderīga pat tad, ja neplāno kļūt par profesionālu mūziķi. Cilvēkiem, kuri prot spēlēt kādu mūzikas instrumentu, ir daudz biezāka smadzeņu garoza, nekā tiem, kuri mūzikas instrumentus nespēlē. Tas krietni uzlabo cilvēku kognitīvās un analītiskās spējas. Mūzika arī palīdz cilvēkiem ar atmiņu. Var gadīties, ka ar kādu īpašu dzīves brīdi saistās kāds konkrēts skaņdarbs – tas nozīmē, ka to atcerēsies visu laiku. Principā tad, kad atkal klausīsies šo dziesmu, tad veidosies labsajūtas sajūta arī atceroties šo notikumu – mūzika tieši stimulēs atmiņas un pastiprinās sajūtas. Dažreiz arī nemaz neatceramies pašu notikumu, taču dzirdot dziesmu tāpat var rasties labas vai sliktas sajūtas – tas viss ir kaut kur zemapziņā. Ir zinātniski izpētīts arī tas, ka mūzika spēj ietekmēt arī fizisko ķermeni, piemēram, asinsspiedienu, sirdsdarbību vai elpošanu. Ātri un ritmiski skaņdarbi parasti paātrina sirdsdarbību, savukārt lēni skaņdarbi to palēnina. Tāpēc cilvēki bieži vien izmanto mūziku šādam mērķim. Piemēram, lai stresa pilnā brīdī nedaudz nomierinātos var paklausīties kādu lēnu un mierīgu mūziku. Vai arī tieši pretēji – ik pa laikam var redzēt, ka, piemēram, sportisti pirms starta klausās mūziku, un visticamāk tā nav nomierinoša mūzika, lai palēninātu sirdsdarbību. Dziesmas arī var ietekmēt tavu kopējo noskaņu un skatu uz apkārtējo pasauli. Ja ilgstoši klausās jautras un priecīgas dziesmas, tad arī apkārtējā pasaule šķitīs priecīgāka (arī pats būsi labā noskaņojumā). Savukārt lēnās un skumjās dziesmas rada tieši pretēju efektu – tādas klausoties viss var šķist drūmi un var pat ieslīgt tādā kā depresīvā stāvoklī. Kaut gan dziesmām var būt šāds efekts, tas nebūt nenozīmē, ka tad, ja tev ir skumji, tad paklausoties priecīgas dziesmas viss uzreiz mainīsies un tu atkal jutīsies labi. Daudz kas ir atkarīgs arī no situācijas un katra cilvēka, jo, lai arī mūzika mūs ietekmē, tas tomēr nav nekāds brīnumlīdzeklis, kas maģiski spēj atrisināt problēmas. Taču mūzikas klausīšanās neko ļaunu nedara, tāpēc to vienmēr var pamēģināt – varbūt noskaņojums patiešām uzlabojas. Ir arī veikti pētījumi, ka mūzika var ietekmēt augu augšanas ātrumu – tātad mūzika ir spējīga ietekmēt visus dzīvos organismus. Mūzika tomēr rada kaut kādas skaņas vibrācijas, kas cilvēkiem paliek nepamanītas – mēs tikai dzirdam mūziku vai balsi. Lai nu kā, bet bez mūzikas dzīvot būtu patiešām grūti.